Lapas

Gauja 1. daļa

Laika prognozi sola skaistu un saulainu brīvdienu. Jābrauc! No rīta esmu pie Gaujas, bet solītā saulīte un bezvējš neizskatās daudzsološs - apmācies un diezgan stiprs, brāzmains vējš. Salieku pirmo fīderi un sāku iztaustīt grunti. 60gr. barotavu nes pa straumi un pat nekur neaizķeras. Lieku 80gr., bet tas pats un pat nepalīdz tievā aukliņa... Garastāvoklis, protams, nekāds... 20 - 30 metru distancē sataustu kantīti un ar straume nenes barotavu, vējš rimstas un parādās zilas debesis starp mākoņiem. Baroju, pārmetu un pirmā copīte - maza raudiņa. Turpinu darboties, bet copes ļoti retas un zivteles sīciņas. Tomēr pēc kārtējās neizteiksmīgās copītes - sajūtu, ka galā ir kaut kas ņiprāks. Plicis - pavasarīgi apaļš un resns. Nosveru - 335gr. 

Tā ar copes vairs neseko... Baudu pavasari... Jānogaida, lai visi lielie ūdeņi noskrien un tad atkal uz Gauju.


Plicis 335gr.

Pavasaris ir sācies





Lieldienas pie Lielupes

Beidzot bija jāizraujas uz vimbām. Aizbraucu uz slepenu vietiņu pie Lielupes, kur maza saliņa atdala nelielu atzariņu no galvenās plūsmas - tur mēdz ieklīst vimbu bars atpūsties, baroties vai ko citu padarīt... Bet šoreiz tās tur nebija. Vēlāk no vietējiem uzzināju, ka esot vēl pa agru. Toties ķērās labi pavasara raudas un trāpījās sapaliņš. 



Sapalēns

Raudiņa

Peldošās salas...




Ziemas cope Dzirnezerā

Neesmu sevišķi liels ziemas copes mīļotājs, bet pāris reizes aizbraucu un veiksmīgākā reize bija Dzirnezerā. Izurbu divus āliņģus, kur vienu iebaroju ar barību un otru nedaudz ar motili.






Gadās ar tā







2015. gada vasara

Rauda Gaujā

Zandarts Lielupē ar fīderi

Forelīte Līgatnes upītē

Ruckas ezers

Beidzot trīs brīvdienas un tās pavadīšu Ruckas ezera krastā, kas piekdienas rītā jau sagaida ar palielu vējiņu tieši sejā. Īsas pārrunas ar apsaimniekotāju un ātri uz noīrētās laipiņas ar marķieri rokās - jāpārbauda grunts. Pāris metieni un saprotu, ka nebūs viegli, jo gultne ir kā bļoda un pārklāta ar satrūdējušu pērno zāli.

Apmācies un vējainais Ruckas ezers.

Barību sadalu uz trīs dienām, jo katru dienu uzmaisīšu jaunu porciju, lai nekas nesaskābst. Pa kilagramam sajaucu Traper Līnis-Karūsa-Karpa ar Nutrabaits Specialist Bag Mix, apmēram 300gr Traper vārītā kukurūza un pāris saujiņu vārītas kaņepes. Pusi no tā visa sataisu bumbās un ar kaķeni sašauju 40 - 50 metru attālumā.

Barības lādiņi.

Vienam fīderim auklas galā būs barotava ar dzīvo ēsmu un otram improvizēta karpu montāža ar mata sistēmu, jo ezerā ir karpiņas, lielas karūsas un LĪŅI. Līdzi ir dažādas Nutrabaits boiliņas - saldas, sāļas un piparotas, tad nu tās ar likšu uz matu. Bet no sākuma izmēģināšu kukurūzu, jo liekas, ka ezeru vairāk apmeklē mekšķernieki, kas varētu izmantot barībā kukurūzu un zivis varētu būt pie tās pieradušas.


Tā ar visa diena paiet bez copes un uz vakaru norimstas vējiņš, atkārtoju iebarošanu, zivis paliek aktīvākas un šur tur var redzēt uzlecam, bet ne manā izvēlētajā un iebarotajā vietā. Satumst, izvelku ēsmas un gulēt.

Rīts gan nesanāk tik agrs, kā iecerēts, bet vismaz izgulējos. Uzjaucu otru porciju ar barību un sabaroju. Puse dienas paiet bez copes un jau parādās izmisums, prātā tiek meklēti iesmesli, kas nav pareizi, kas jāmaina, līdz... Līdz sāk raustīties viena fīdera spicīte. Ir! Pēc neilgas stīvēšanās apmēram kilo breksīts paņēmis Nutrabaits Tecni-Spice 15mm boiliņu.


Breksīts ļoti negribēja fotogrāfēties.

Mainu taktiku un uz abiem fīderiem lieku improvizētās karpu montāžas, sajaucu stick mixu PVA maisiņiem un ar kobru sabaroju saujiņu boilas.


Miniatūra karpu montāža (Bolt rig).

Stick mix - peletes, sasmalcinātas boilas un nedaudz iebarojamās barības.

Bet... Bet līdz vakaram tā ar neviena zivs vairs nepiesakas. Pasēžu līdz vieniem naktī un eju gulēt. Rīts atkal sākas ar iebarošanu un šoreiz vēl pievienoju boiliņas. Uzlieku signalizātorus un svingerus, kā kārtīgai karpu copei pienākas, lai nav jāskatās visu laiku uz spicītēm. Penāk pusdienlaiks un vēdars arī par to liek manīt, tāpēc jāiet paēst. Kas var būt labāks, par pusdienām svaigā gaisā un vēl, ja tās ir ugunskurā ceptas desas. Paēdis, ar labu garastāvokli, dodos atpakaļ pie mašķerēm pa laipu, kad ieraugu, ka vienam kātam strauji noslīd uz leju svingeris. Skrienu, viegli piecērtu un jūtu, ka ir kaut kas galā labs. Pievelku pie laipas un tur ilgi gaidītā zivs - karūsa. Bez problēmām ieceļu uztveramajā tīkliņā. Smuka, liela un lielākā karūsa manā makšķernieka karjerā. Sabildēju, pasaku paldies un brīvība. Bija vērts gaidīt.

Karūsa 1.420kg

Interesanti, ka zivs paņēma uz Nutrabaits Pink Pepper boilas, kas ir diezgan piparota, jo man pašam likās, ka karūsas ir saldummīles, bet izrādas, ka tā nav. Kamēr par to prātoju - ir nākamais signāls un uz tās pašas boilas ir cope. Šoreiz pēc sajūtām liekas, ka ir lielāka. Jā! Uztveramajā jau nedaudz lielāka karūsa.

Karūsa 1.580kg

Apmēram stundu dabūju papriecāties, kad atskan nākamais signāls un nepārtraukts, par ko es arī nedaudz baidijos - karpa. Ar saviem fīderiem būs grūta cīņa, jo tomēr esmu uz laipas un tai ir balsti zem ūdens un karpa tik viegli nepadosies, un ar smalkajiem kātiem grūti būs savaldīt. Tomēr viss veiksmīgi un karpa ir uz mataricīša. Nav liela - ap 2,5kg varētu būt, nemociju daudz - pāris bildītes un bez svēršanas atpakaļ ezerā.

Karpa ap 2.5kg

Process ir aizgājis un copes notiek ik pa stundai. Nākamā ir karūsiņa, kas ir nedaudz mazāka par abām iepriekšējām, tad karpiņa - ar uz 2-3kg. Visas zivis šeit ir iecienijušas piparotās boiliņas, jo uz tām tik ķeras. Paeksperimentēju un uzlieku ko saldu, bet tā makšķere klusē. Nomainu saldo uz Tecni-Spice ar spilgtu Pop-up cepurīti.

Tecni-Spice ar Pop-up cepurīti un PVA maisiņš pirms metiena.

Pēc pusstundas iedarbojas eksperimentālā makšķere, bet cope nav seviķi strauja - tātad nekas liels. Velku un nevar saprast, kas tas ir!? Desmit metrus no laipas nozib mugura, bet neizskatās diez ko maza. Pēkšņi priekšā iespaidīgā svecītē izlec līdaka un viss paliek skaidrs, kas ir galā. Uz aci ap kilogramu.


Ir jau trešās dienas vakars un laiks sākt domāt par došanos atpakaļ uz pilsētu. Makšķeres vēl iemestas, bet mantas tiek jau krāmētas savās vietās, kad pēkšņš vilciens no makšķeru puses. Šī bija pamatīga cīņa desmit minūšu garūmā, jo priekš fīdera šī karpa ir trofeja, kas nekādi negrib padoties un ļāva izbaudīt vilkšanas prieku, un kāpēc esmu šeit atbraucis... Pēc pāris gājieniem zālēs un aptīšanos ap laipas balstiem, tomēr karpa pagurst un ļaujas uztveramajam tīkliņam. Pēc tādas cīņas liekas, ka zivij jāsver vismaz desmit kilogramiem, bet svari apstājas pie četriem.

Karpa 4 kg.

Ar rezultātu esmu apmierināts, labi atpūties, šo to atkal iemācījies un sapratis. Uz atvadām ezers vēl uzdāvina skaistu saulessrietu...


Skaistā zivs - rudulis.

Visbiežāk makšķerēju Latvijas lielajās upēs, taču šad un tad vajag pamainīt ierastās copes vietas, tāpēc svētdienu pavadiju pie Lilastes ezera. Krasti diezgan niedrēm aizauguši un brīvdienās pieejamās vietas ir atpūtnieku aizņemtas, taču sev vietiņu atradu un sāku copi ar šī pavasara cerību - līni.



Mērķa zivs ir liela, tāpēc izvēlējos pēc iespējas rupjākas frakcijas barību. Kā pamatu - Nutrabaits Trigga Bag Mix, jo sastāv no dažādām peletēm, presētas kukurūzas, dažādi veseli un malti graudi. Lai tas viss turētos fīdera barotavā, pieliku Nutrabaits SCF: Method Mix. Ar DinamitBaits Black Amino iekrāsoju masu tumšāku. Distanci izvēlējos uzreiz aiz niedru joslas un piebaroju ar piecām sešām barības bumbām.

Copes sākās uzreiz, bet zivju izmērs neiepriecināja, jo ķērās 5 - 10cm rudulīši. Visas dienas garumā ar nekas nemainijās, līdz biju izbarojis visus barības krājumus. Laiks vēl bija, tāpēc barotavu nomainiju uz mazu 30gr sviniņu - uzreiz sapratu savu kļūdu, jo dziļums nav liels un barotava iekrīt ūdenī ar diezgan lielu troksni, bet mazais svariņš ir daudz klusāks un precīzāks. Zivs izmērs gan nepalielinājās, bet pēc pāris rudulīšiem straujās copes pieklusa. Tad ar ilgi gaidītā cope - spēcīga, pārliecinoša spices noliekšanās. Piecērtu un jūtu, ka otrā auklas galā ir, kas cienīgāks par 10cm zivteli. Distance nav liela un niedru sprauga ar nav sevišķi plata, tāpēc izvadīšana sanāca saforsēta, bet tomēr krastā ir viena no skaistākajām zivīm - rudulis. Svars - 0.320kg, foto un ātri atpakaļ brīvībā.

Rududlis 0.320kg

Turpinājumā rauda uz 200gr un pāris 300gr breksīši. Iespējams, ja no sākuma būtu izmantojis montāžu ar sviniņu, tad zivs izmērs jau ātrāk uzlabotos un tiktu pie kārotās zivs...

Breksēns uz 300gr

Kā jau sutīgā dienas vakarā, savilkās melni mākoņi un sāka pūst stiprs vējš tieši sejā. Viļņi sāka sist pa auklu un tracēja redzēt copes. Sakārtoju mantas un atpakaļ uz pilsētu. Iespējams atgriezīšos vēl Lilastes ezera krastos, bet ne nedēļas nogalē, jo atpūtnieki ar savu skaļo uzvedību brīžiem traucēja.


13zivis

Sen jau gribēju sākt pierakstīt savus copes piedzīvojumus - kā ķeries, kā ķeru un kas notiek dabā, tāpēc ar izveidoju šo blogu. Uzstādiju sev ultimātu, ka pietiek ķert vairumā, bet jāsāk medīt trofejas un atrast kur tās dzīvo un kā piemānīt. Tuvāk pie sirds man ir sēdošie makšķerēšanas veidi - jaunās paudzes karpu makšķerēšana un fīderis, tas ir aktīvāks. Protams, nekas nav baudāmāks, ja uz smalkas pludiņmakšķeres pieķeras, kas prāvāks, bet katrai vietai ir savas ķeršanas metodes. Ar šīm metodēm mēģināšu piemānīt karpas, līņus, karūsas, brekšus, pličus, ruduļus un raudas. Nezinu kapēc esmu vairāk pievērsies baltajām zivīm, jo kādreiz biju ļoti aktīvs spiningotājs... Varbūt tāpēc, ka nekas vērā ņemas nav trāpijies, bet visu var labot un plēsējus arī neaizmirsīšu - līdakas, asarus, zandartus, samus un zušus. Ir vēl interesanta zivs, kuru var pierakstīt abām zivju grupām - sapals. Tātad esmu apkopojis visas zivis, kurām pievērsīšos biežāk - kopā 13. 

Nedaudz, tad vēl kas šogad man ir trāpijies uz āķa.



Ziema gan nebija tā garākā, bet pietiekami barga un paspēju arī uz Lilastes ezera ludus uzkāpt. Cope bija švaka, bet tukšā nepaliku.


Gribējās pēc iespējas ātrāk tikt pie brīviem ūdeņiem ar fīderi, bet vienīgā zināmā vieta bija pie Ķeguma licenzētajā posma. Šoreiz gan paliku tukšā bez nevienas copītes.



Sen nebiju bijis vimbās, tāpēc aizbraucu uz Lielupi netālu no Jelgavas. Laiciņš bija ļoti saulains, straume kā jau pavasarī un pērno niedru salas traucēja copi. Maķšķerēju ar fīderi. Sapratu, ka pavasarī labākais variants ir monoaukla - ļoti viegli notīrīt no zālēm, kas pavasarī ir sevišķi lipīga. Pati vimbu cope bija slikta, jo pa trijiem varbūt 4 zivis izvilkām. Pēc nedēļas atkal bijām klāt, bet cope tikpat švaka. Izdomāju, ka kaut kas jāmaina - uzsēju Nr.12 āķi, 0.12mm pavadiņu, kā ēsmu 3 mušu kāpurus un piebaroju ar Traper Feeder Dynamic. Pēc brītiņa pienāca prāvs vimbu bars un vilku vienu pēc otras - lielākā 40cm garumā un ap 0.700kg svarā.


Lieldienas nosvinēju Valles karpu dīķa krastā, ar fīderi - tā sportiski. Lielākas kā ap 1kg netrāpijās, bet tā pat bija interesanti.


Tā kā doma ir piedalīties šogad Latvijas Republikas atklātajā karpu makšķerēšanas čempionātā un paradzēts, ka tās notiks Rubeņa dīķī, kas ir pie Daudzevas, tad vajadzēja izpētīt, kā tur izskatās un uz ko ķeras. Cerēju uz kādu karpu vai līni, bet karpu kāti tā ar noklusēja. Labi, ka bija līdz fīders un pavilku smukas raudas. Dīķis smuks, liels un vasarā saaugot ar zālītēm,tas būs vēl vilinošāks, bet aprunājoties ar vietējiem makšķerniekiem, tad lielās zivis ir grūti noķert. Pēc dažu komandu trenniņiem ar nosprieda, ka nerīkos tur čempionātu un pārcels to atpakāļ uz ierasto Valli.





Aiz Rojas ir ļoti smuks ezeriņš - Lubezers. Nav gan daudz vietas, kur tur pamakšķerēt, bet atradu vienvietīgu laipiņu. Atkal jau cerēju uz līņiem, bet šoreiz vajadzēja pludiņmakšķeri... Copes bija aktīvas un biežas, zivis mazas un līnis atkal netrāpijās...